Jehovas liecinieku oficiālā interneta vietne

Uz sākumu Beliefs Future Medical Topics Contact Us Publications Languages

Jehovas liecinieki. Kas viņi ir, un kam viņi tic

Iepriekšējais rakstsNākošais raksts

Kam tic Jehovas liecinieki

JEHOVAS LIECINIEKI tic visvarenajam Dievam Jehovam, debess un zemes Radītājam. Apbrīnojami sarežģītais Visums skaidri liecina, ka to veidojis Radītājs, kam piemīt neaptverama gudrība un spēks. Tāpat kā cilvēku radītās lietas daudz ko liecina par to veidotājiem, Dieva Jehovas radītā pasaule palīdz daudz ko uzzināt par viņu. Bībelē ir sacīts, ka ”viņa neredzamās īpašības . . kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos”. Tāpat Bībelē teikts, ka ”debesis daudzina Dieva godu”. (Romiešiem 1:20; Psalms 19:2—5.)

Zemi ir radījis Jehova, un par to rūpēsies cilvēki, kas dzīvos mūžīgi

Viss, ko izgatavo cilvēki, — lai tie būtu trauki, televizori vai datori — tiek izgatavots ar noteiktu mērķi. Zemeslode un tās augu un dzīvnieku valsts nav salīdzināma ar to, ko ir radījuši cilvēki. Cilvēka organisms, kurā ir miljardiem šūnu, mums joprojām nav pilnībā izprotams, un smadzenes — orgāns, kas ļauj mums domāt, — ir neiedomājami sarežģītas. Tā kā cilvēku izgudrojumiem ir savs nolūks, arī tam, ko radījis Dievs, bez šaubām, ir savs nolūks. Tas ir apstiprināts Salamana Pamācībās 16:4, kur teikts, ka Dievs ”visu dara ar noteiktu nolūku”.


Par nolūku, ar kādu Jehova radīja zemeslodi, liecina vārdi, ko viņš teica pirmajiem cilvēkiem: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi . . un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.) Pirmie cilvēki nevēlējās paklausīt Dievam, tāpēc viņi nepiepildīja zemi ar taisnīgiem pēcnācējiem, kas ar mīlestību rūpētos par zemeslodes augu un dzīvnieku valsti. Tomēr pirmo cilvēku nepaklausība nelika Jehovam atteikties no sava nodoma. Daudzus gadsimtus pēc tam, kad pirmie cilvēki jau bija miruši, tika uzrakstīti šādi vārdi: ”Dievs, kas veidoja zemi, — Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota.” Zeme netiks iznīcināta, tā ”pastāv mūžīgi nesatricināta”. (Jesajas 45:18; Salamans Mācītājs 1:4.) Jehovas nodoms noteikti īstenosies. Viņš ir teicis: ”Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!” (Jesajas 46:10.)

Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka Zeme pastāvēs mūžīgi un visi cilvēki, kas pildīs Jehovas gribu, — arī tie, kas tagad ir miruši, — varēs mūžīgi dzīvot uz skaistās zemeslodes. Visi cilvēki no Ādama un Ievas ir mantojuši nepilnību, tāpēc viņi visi ir grēcinieki. (Romiešiem 5:12.) ”Grēka alga ir nāve,” teikts Bībelē. ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.” Tāpat Bībelē ir sacīts: ”Kuŗa dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Romiešiem 6:23; Salamans Mācītājs 9:5; Ecēhiēla 18:4, 20.) Bet kā tad viņi varēs dzīvot uz zemes un saņemt Dieva solītās svētības? Šādu iespēju nodrošinās izpirkuma upuris, ko ir devis Jēzus Kristus. Viņš teica: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” Reiz pienāks laiks, kad ”visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā”. (Jāņa 5:28, 29; 11:25; Mateja 20:28.)

Kā tas notiks? To palīdz saprast ”valstības evaņģēlijs”, ko Jēzus sludināja, kad viņš dzīvoja uz zemes. (Mateja 4:17—23.) Arī Jehovas liecinieki sludina ”evaņģēliju” jeb labo vēsti un dara to ļoti plašā mērogā.

JEHOVAS LIECINIEKU UZSKATI

Pārliecība Pamatojums Bībelē
Bībele ir Dieva vārdi, un tajā rakstīta patiesība. 2. Tim. 3:16, 17; 2. Pēt. 1:20, 21; Jāņa 17:17.
Uz Bībeli var paļauties vairāk nekā uz cilvēku izdomātām mācībām. Mat. 15:3; Kol. 2:8.
Dievam ir vārds — Jahve jeb Jehova. 2. Moz. 6:3, 6, 29; 7:5 (zemsvītras piezīmes).
Kristus ir Dieva Dēls, Tēvs ir augstāks nekā viņš. Mat. 3:17; Jāņa 8:42; 14:28; 20:17; 1. Kor. 11:3; 15:28.
Kristus bija pirmais, ko Dievs radīja. Kol. 1:15; Atkl. 3:14.
Kristus mira, piesists pie staba, nevis pie krusta. Gal. 3:13; Ap. d. 5:30.
Kristus mira, lai izpirktu paklausīgo cilvēku grēkus. Mat. 20:28; 1. Tim. 2:5, 6; 1. Pēt. 2:24.
Cilvēku glābšanai pietika ar vienu upuri, ko nesa Kristus. Rom. 6:10; Ebr. 9:25—28.
Kristus tika piecelts no mirušajiem kā nemirstīga garīga būtne. 1. Pēt. 3:18; Rom. 6:9; Atkl. 1:17, 18.
Kristus klātbūtne ir garīga. Jāņa 14:19; Mat. 24:3; 2. Kor. 5:16; Ps. 110:1, 2.
Mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”. Mat. 24:3—14; 2. Tim. 3:1—5; Lūk. 17:26—30.
Kad pār zemi valdīs Valstība un tās ķēniņš Kristus, vairs nebūs netaisnību un cilvēki dzīvos mierā. Jes. 9:5, 6; 11:1—5; Dan. 7:13, 14; Mat. 6:10.
Valstība uz zemes izveidos nevainojamus dzīves apstākļus. Ps. 72:1—4; Atkl. 7:9, 10, 13—17; 21:3, 4.
Zeme neies bojā un nepārvērtīsies par neapdzīvotu planētu. Sal. Māc. 1:4; Jes. 45:18; Ps. 78:69.
Dievs iznīcinās pašreizējo pasauli Harmagedona kaujā. Atkl. 16:14, 16; Cef. 3:8; Dan. 2:44; Jes. 34:2; 55:10, 11.
Ļaundari tiks iznīcināti uz mūžīgiem laikiem. Mat. 25:41—46; 2. Tes. 1:6—9.
Dievam uzticīgie cilvēki varēs dzīvot mūžīgi. Jāņa 3:16; 10:27, 28; 17:3; Marka 10:29, 30.
Tikai viens ceļš ved uz dzīvību. Mat. 7:13, 14; Efez. 4:4, 5.
Cilvēki mirst Ādama grēka dēļ. Rom. 5:12; 6:23.
Pēc nāves dvēsele pārstāj eksistēt. Ecēh. 18:4; Sal. Māc. 9:10; Ps. 6:6; 146:4; Jāņa 11:11—14.
Elle jeb nāves valstība ir cilvēces kopējais kaps. Īj. 14:13; Atkl. 20:13, 14.
Mirušos gaida augšāmcelšana. 1. Kor. 15:20—22; Jāņa 5:28, 29; 11:25, 26.
No Ādama mantotā nāve tiks iznīcināta. 1. Kor. 15:26, 54; Atkl. 21:4; Jes. 25:8.
Tikai mazais ganāmais pulciņš jeb 144 000 nokļūs debesīs un valdīs kopā ar Kristu. Lūk. 12:32; Atkl. 14:1, 3; 1. Kor. 15:40—53; Atkl. 5:9, 10.
Tie, kas pieder pie 144 000, ir piedzimuši no augšienes un kļuvuši par Dieva garīgajiem bērniem. 1. Pēt. 1:23; Jāņa 3:3; Atkl. 7:3, 4.
Ar garīgo Izraēlu ir slēgta jauna derība. Jer. 31:31; Ebr. 8:10—13.
Draudzes stūrakmens ir Kristus. Efez. 2:20; Jes. 28:16; Mat. 21:42.
Ar lūgšanām jāgriežas tikai pie Jehovas ar Kristus starpniecību. Jāņa 14:6, 13, 14; 1. Tim. 2:5.
Pielūgsmē nedrīkst izmantot tēlus. 2. Moz. 20:4, 5; 3. Moz. 26:1; 1. Kor. 10:14; Ps. 115:4—8.
Nedrīkst nodarboties ar spiritismu. 5. Moz. 18:10—12; Gal. 5:19—21; 3. Moz. 19:31.
Sātans ir neredzamais pasaules valdnieks. 1. Jāņa 5:19; 2. Kor. 4:4; Jāņa 12:31.
Kristietis nevar piedalīties starpticību kustībās. 2. Kor. 6:14—17; 11:13—15; Gal. 5:9; 5. Moz. 7:1—5.
Kristietis nevar piederēt pie pasaules. Jēk. 4:4; 1. Jāņa 2:15; Jāņa 15:19; 17:16.
Jāievēro visi cilvēku noteiktie likumi, kas nav pretrunā ar Dieva likumiem. Mat. 22:20, 21; 1. Pēt. 2:12; 4:15.
Ēst asinis vai piekrist asins pārliešanai nozīmē pārkāpt Dieva likumus. 1. Moz. 9:3, 4; 3. Moz. 17:14; Ap. d. 15:28, 29.
Jāievēro Bībeles likumi tikumības jautājumos. 1. Kor. 6:9, 10; Ebr. 13:4; 1. Tim. 3:2; Sal. Pam. 5:1—23.
Sabats bija jāievēro tikai izraēliešiem un tika atcelts reizē ar pārējām Mozus bauslības prasībām. 5. Moz. 5:15; 2. Moz. 31:13; Rom. 10:4; Gal. 4:9, 10; Kol. 2:16, 17.
Kristiešiem nav vajadzīga garīdznieku kārta un tituli. Mat. 23:8—12; 20:25—27; Īj. 32:21, 22, NW.
Cilvēks tika radīts, nevis radās evolūcijas gaitā. Jes. 45:12; 1. Moz. 1:27; Mat. 19:4.
Kalpojot Dievam, jāseko Kristus priekšzīmei. 1. Pēt. 2:21; Ebr. 10:7; Jāņa 4:34; 6:38.
Kad cilvēks tiek kristīts — pilnīgi iegremdēts ūdenī —, viņš apliecina, ka sevi ir veltījis Dievam. Marka 1:9, 10; Jāņa 3:23; Ap. d. 19:4, 5.
Kristieši ar prieku stāsta citiem par to, kas rakstīts Bībelē. Rom. 10:10; Ebr. 13:15; Jes. 43:10—12.
 

Izdots 2001. gadā

Uz sākumuUz augšuIepriekšējais rakstsNākošais raksts