| Pārliecība |
Pamatojums Bībelē |
| Bībele ir Dieva vārdi, un tajā rakstīta patiesība.
|
2. Tim. 3:16, 17; 2. Pēt. 1:20, 21; Jāņa 17:17.
|
| Uz Bībeli var paļauties vairāk nekā uz cilvēku izdomātām mācībām.
|
Mat. 15:3; Kol. 2:8.
|
| Dievam ir vārds — Jahve jeb Jehova.
|
2. Moz. 6:3, 6, 29; 7:5 (zemsvītras piezīmes). |
| Kristus ir Dieva Dēls, Tēvs ir augstāks nekā viņš.
|
Mat. 3:17; Jāņa 8:42; 14:28; 20:17; 1. Kor. 11:3; 15:28.
|
| Kristus bija pirmais, ko Dievs radīja.
|
Kol. 1:15; Atkl. 3:14.
|
| Kristus mira, piesists pie staba, nevis pie krusta.
|
Gal. 3:13; Ap. d. 5:30.
|
| Kristus mira, lai izpirktu paklausīgo cilvēku grēkus.
|
Mat. 20:28; 1. Tim. 2:5, 6; 1. Pēt. 2:24.
|
| Cilvēku glābšanai pietika ar vienu upuri, ko nesa Kristus.
|
Rom. 6:10; Ebr. 9:25—28.
|
| Kristus tika piecelts no mirušajiem kā nemirstīga garīga būtne. |
1. Pēt. 3:18; Rom. 6:9; Atkl. 1:17, 18.
|
| Kristus klātbūtne ir garīga.
|
Jāņa 14:19; Mat. 24:3; 2. Kor. 5:16; Ps. 110:1, 2.
|
| Mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”.
|
Mat. 24:3—14; 2. Tim. 3:1—5; Lūk. 17:26—30.
|
| Kad pār zemi valdīs Valstība un tās ķēniņš Kristus, vairs nebūs netaisnību un cilvēki dzīvos mierā.
|
Jes. 9:5, 6; 11:1—5; Dan. 7:13, 14; Mat. 6:10.
|
| Valstība uz zemes izveidos nevainojamus dzīves apstākļus.
|
Ps. 72:1—4; Atkl. 7:9, 10, 13—17; 21:3, 4.
|
| Zeme neies bojā un nepārvērtīsies par neapdzīvotu planētu.
|
Sal. Māc. 1:4; Jes. 45:18; Ps. 78:69.
|
| Dievs iznīcinās pašreizējo pasauli Harmagedona kaujā.
|
Atkl. 16:14, 16; Cef. 3:8; Dan. 2:44; Jes. 34:2; 55:10, 11.
|
| Ļaundari tiks iznīcināti uz mūžīgiem laikiem.
|
Mat. 25:41—46; 2. Tes. 1:6—9.
|
| Dievam uzticīgie cilvēki varēs dzīvot mūžīgi.
|
Jāņa 3:16; 10:27, 28; 17:3; Marka 10:29, 30.
|
| Tikai viens ceļš ved uz dzīvību.
|
Mat. 7:13, 14; Efez. 4:4, 5.
|
| Cilvēki mirst Ādama grēka dēļ.
|
Rom. 5:12; 6:23.
|
| Pēc nāves dvēsele pārstāj eksistēt.
|
Ecēh. 18:4; Sal. Māc. 9:10; Ps. 6:6; 146:4; Jāņa 11:11—14.
|
| Elle jeb nāves valstība ir cilvēces kopējais kaps.
|
Īj. 14:13; Atkl. 20:13, 14.
|
| Mirušos gaida augšāmcelšana.
|
1. Kor. 15:20—22; Jāņa 5:28, 29; 11:25, 26.
|
| No Ādama mantotā nāve tiks iznīcināta.
|
1. Kor. 15:26, 54; Atkl. 21:4; Jes. 25:8.
|
| Tikai mazais ganāmais pulciņš jeb 144 000 nokļūs debesīs un valdīs kopā ar Kristu.
|
Lūk. 12:32; Atkl. 14:1, 3; 1. Kor. 15:40—53; Atkl. 5:9, 10.
|
| Tie, kas pieder pie 144 000, ir piedzimuši no augšienes un kļuvuši par Dieva garīgajiem bērniem.
|
1. Pēt. 1:23; Jāņa 3:3; Atkl. 7:3, 4.
|
| Ar garīgo Izraēlu ir slēgta jauna derība.
|
Jer. 31:31; Ebr. 8:10—13.
|
| Draudzes stūrakmens ir Kristus.
|
Efez. 2:20; Jes. 28:16; Mat. 21:42.
|
| Ar lūgšanām jāgriežas tikai pie Jehovas ar Kristus starpniecību.
|
Jāņa 14:6, 13, 14; 1. Tim. 2:5.
|
| Pielūgsmē nedrīkst izmantot tēlus.
|
2. Moz. 20:4, 5; 3. Moz. 26:1; 1. Kor. 10:14; Ps. 115:4—8.
|
| Nedrīkst nodarboties ar spiritismu.
|
5. Moz. 18:10—12; Gal. 5:19—21; 3. Moz. 19:31.
|
| Sātans ir neredzamais pasaules valdnieks.
|
1. Jāņa 5:19; 2. Kor. 4:4; Jāņa 12:31.
|
| Kristietis nevar piedalīties starpticību kustībās.
|
2. Kor. 6:14—17; 11:13—15; Gal. 5:9; 5. Moz. 7:1—5.
|
| Kristietis nevar piederēt pie pasaules.
|
Jēk. 4:4; 1. Jāņa 2:15; Jāņa 15:19; 17:16.
|
| Jāievēro visi cilvēku noteiktie likumi, kas nav pretrunā ar Dieva likumiem.
|
Mat. 22:20, 21; 1. Pēt. 2:12; 4:15.
|
| Ēst asinis vai piekrist asins pārliešanai nozīmē pārkāpt Dieva likumus.
|
1. Moz. 9:3, 4; 3. Moz. 17:14; Ap. d. 15:28, 29.
|
| Jāievēro Bībeles likumi tikumības jautājumos.
|
1. Kor. 6:9, 10; Ebr. 13:4; 1. Tim. 3:2; Sal. Pam. 5:1—23.
|
| Sabats bija jāievēro tikai izraēliešiem un tika atcelts reizē ar pārējām Mozus bauslības prasībām.
|
5. Moz. 5:15; 2. Moz. 31:13; Rom. 10:4; Gal. 4:9, 10; Kol. 2:16, 17.
|
| Kristiešiem nav vajadzīga garīdznieku kārta un tituli.
|
Mat. 23:8—12; 20:25—27; Īj. 32:21, 22, NW.
|
| Cilvēks tika radīts, nevis radās evolūcijas gaitā.
|
Jes. 45:12; 1. Moz. 1:27; Mat. 19:4.
|
| Kalpojot Dievam, jāseko Kristus priekšzīmei.
|
1. Pēt. 2:21; Ebr. 10:7; Jāņa 4:34; 6:38.
|
| Kad cilvēks tiek kristīts — pilnīgi iegremdēts ūdenī —, viņš apliecina, ka sevi ir veltījis Dievam.
|
Marka 1:9, 10; Jāņa 3:23; Ap. d. 19:4, 5.
|
| Kristieši ar prieku stāsta citiem par to, kas rakstīts Bībelē.
|
Rom. 10:10; Ebr. 13:15; Jes. 43:10—12.
|