Jehovas liecinieki. Kas viņi ir, un kam viņi tic

Kā labā vēsts tiek sludināta

Havaju salas

Venecuēla

Dienvidslāvija

KRISTIEŠIEM ir pavēlēts ”darīt par mācekļiem visas tautas”, taču tas nenozīmē, ka cilvēki jāpievērš ticībai ar varu. Jēzus uzdevums bija ”sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti,  . . dziedināt sagrauztas sirdis  . . un iepriecināt visus noskumušos”. (Mateja 28:19; Jesajas 61:1, 2; Lūkas 4:18, 19.) Jehovas liecinieki seko Jēzus priekšzīmei, kad viņi sludina labo vēsti, kas atrodama Bībelē. Tāpat kā to senatnē darīja pravietis Ecēhiēls, viņi cenšas atrast cilvēkus, kas ”sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek”. (Ecēhiēla 9:4.)

Pazīstamākais veids, kā Jehovas liecinieki cenšas atrast cilvēkus, kurus satrauc pašreizējais pasaules stāvoklis, ir sludināšana pa mājām. Jehovas liecinieki paši iet pie cilvēkiem, tāpat kā to darīja Jēzus, kad viņš ”staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību”. Šādu sludināšanas paņēmienu izmantoja arī Jēzus mācekļi. (Lūkas 8:1; 9:1—6; 10:1—9.) Mūsdienās visur, kur tas iespējams, Jehovas liecinieki cenšas vairākas reizes gadā apmeklēt visas mājas un dzīvokļus, lai parunātu ar cilvēkiem par kādu interesantu vai satraucošu jautājumu, kas saistīts ar vietējiem vai pasaules mēroga notikumiem. Parasti Jehovas liecinieki ierosina pārrunāt kādu Bībeles pantu un, ja apspriežamais jautājums cilvēku ieinteresē, norunā viņam ērtā laikā atnākt vēlreiz, lai turpinātu sarunu. Tāpat cilvēks var saņemt Bībeli skaidrojošus izdevumus, un, ja viņš vēlas, ar viņu tiek sāktas bezmaksas mājas Bībeles nodarbības. Visā pasaulē daudzi miljoni cilvēku šādās nodarbībās apgūst Bībeles zināšanas.

Par Dieva Valstību tiek runāts arī sapulcēs, kas notiek Jehovas liecinieku Valstības zālēs. Jehovas liecinieki apmeklē draudzes sapulces trīs reizes nedēļā. Vienā dienā notiek sapulce, kurā Jehovas liecinieki mācās sludināt labo vēsti, un sapulce, kurā tiek runāts par sludināšanu draudzes teritorijā. Citā dienā Jehovas liecinieki studē Bībeli nelielās grupās draudzes locekļu dzīvokļos un mājās. Un trešajā reizē, kad tiekas visi draudzes locekļi, viņi var noklausīties priekšlasījumu par kādu aktuālu tēmu un pēc tam kopīgi apskatīt kādu Bībeles jautājumu vai pravietojumu, izmantojot žurnālā Sargtornis publicēto materiālu.

Jehovas liecinieku draudzes sapulces var apmeklēt jebkurš cilvēks. To laikā netiek vākti ziedojumi, un tās ir ļoti noderīgas ikvienam apmeklētājam. Bībelē ir teikts: ”Vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” Lai gan visiem kristiešiem ir svarīgi pašiem lasīt un mācīties Bībeli, sapulču apmeklēšana viņiem dod papildu zināšanas un uzmundrinājumu. Kā teikts Bībelē, ”dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru”. (Ebrejiem 10:24, 25; Salamana Pamācības 27:17.)

Labās vēsts sludināšanai Jehovas liecinieki izmanto arī ikdienas situācijas. Par Valstību var runāt, tiekoties ar kaimiņiem un iepazīstoties ar ceļabiedriem, kā arī sarunājoties ar draugiem, radiniekiem vai darba biedriem. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš sludināja līdzīgi — viņš runāja ar cilvēkiem, iedams gar jūru, sēdēdams kalna nogāzē, atrazdamies ciemos, piedalīdamies kāzu svinībās, braukdams zvejnieku laivā pa Galilejas jūru. Viņš mācīja cilvēkus sinagogās un Jeruzalemes templī. Lai kur Jēzus atrastos, viņš vienmēr izmantoja iespējas stāstīt par Dieva Valstību. Jehovas liecinieki cenšas viņam sekot arī šajā ziņā. (1. Pētera 2:21.)

KRISTĪGS DZĪVESVEIDS ARĪ IR SLUDINĀŠANA

Gan ģimenes lokā, gan saskarsmē ar citiem cilvēkiem Jehovas liecinieki cenšas rīkoties saskaņā ar to, ko viņi sludina

Sludināšanai nebūtu nekādas jēgas, ja sludinātāji nedarītu to, ko viņi stāsta citiem. Tie, kas saka vienu, bet dara kaut ko pavisam citu, ir liekuļi, un reliģiskas liekulības dēļ daudziem cilvēkiem ir izveidojies negatīvs viedoklis par Bībeli. Tomēr Bībele nav vainojama reliģiskā liekulībā. Lai gan rakstu mācītāju un farizeju rīcībā bija Ebreju raksti, Jēzus viņus nosauca par liekuļiem. Runādams par rakstu mācītājiem un farizejiem, kas tautai mācīja Mozus bauslības likumus, viņš saviem mācekļiem teica: ”Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet; bet pēc viņu darbiem nedarait. Jo tie gan māca, bet paši to nedara.” (Mateja 23:3.) Ar tikumisku dzīvi kristietis var panākt daudz vairāk nekā ar stundām garu sprediķošanu. Tā, piemēram, kristietēm, kurām ir neticīgs vīrs, Bībelē ir teikts, ka vīri ”ar sievu dzīvi bez sludināšanas [var tikt] iegūti, redzēdami [sievu] dievbijīgo skaidro dzīvi”. (1. Pētera 3:1, 2.)

Tāpēc var teikt, ka Jehovas liecinieku centieni saskaņot savu dzīvi ar to, ko viņi sludina citiem, ir vēl viens veids, kā piedāvāt cilvēkiem labo vēsti. Jehovas liecinieki cenšas ievērot norādījumu: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.) Viņi cenšas ievērot šo norādījumu ne tikai attiecībās ar ticības biedriem, draugiem, kaimiņiem un radiniekiem, bet arī saskarsmē ar jebkuru cilvēku. Tā kā viņi ir nepilnīgi, ne vienmēr tas izdodas. Tomēr viņi no sirds vēlas darīt cilvēkiem labu ne tikai sludinot labo vēsti par Valstību, bet arī palīdzot tiem, kad vien ir iespējams. (Jēkaba 2:14—17.)