Jehovas liecinieki. Kas viņi ir, un kam viņi tic

Ko labās vēsts sludināšana dod sabiedrībai

DAUDZI cilvēki uzskata, ka kristietības principiem nav praktiskas vērtības un mūsdienu sarežģītajā sabiedrībā tie nav izmantojami. Citāds viedoklis izskanēja ievērojamā Indijas politiskā darbinieka Mohandasa Gandija sarunā ar Lielbritānijas pārstāvi — Indijas vicekarali lordu Ērvinu. Šajā sarunā vicekaralis Gandijam esot jautājis, kā, viņaprāt, varētu atrisināt problēmas Lielbritānijas un Indijas attiecībās. Gandijs esot paņēmis Bībeli, atšķīris Mateja evaņģēlija piekto nodaļu un teicis: ”Kad jūsu valsts un manējā vienosies, pamatojoties uz mācībām, ko Kalna sprediķī izklāstīja Kristus, mēs būsim atrisinājuši ne tikai mūsu valstu, bet arī visas pasaules problēmas.”

Kalna sprediķis mudina cilvēkus tiekties pēc garīguma, būt lēnprātīgiem, miermīlīgiem, žēlsirdīgiem un taisnīgiem. Tajā nosodīta ne tikai nogalināšana, bet arī naids, ne tikai laulības pārkāpšana, bet arī netikla iekāre. Kalna sprediķī ir nosodīta vieglprātīga laulības šķiršana, kas izjauc ģimeni un nodara sāpes bērniem. Tajā mēs tiekam mudināti mīlēt pat tos cilvēkus, kas nav labvēlīgi noskaņoti pret mums, palīdzēt trūcīgajiem, netiesāt cilvēkus un izturēties pret citiem tā, kā mēs vēlamies, lai viņi izturētos pret mums. Ja visi šie padomi tiktu ņemti vērā, cilvēku dzīve ievērojami uzlabotos. Jo vairāk cilvēku ieklausās šajos padomos, jo labāka kļūst sabiedrība.

Tāpēc var teikt, ka Jehovas liecinieki ietekmē sabiedrību labvēlīgi. Bībeles mācības viņiem liek cienīt laulību un nopietni izturēties pret bērnu audzināšanu. Jehovas liecinieki daudz runā par to, cik svarīga ir stipra ģimene, un stipras ģimenes neapšaubāmi nāk par labu visai sabiedrībai. Vēsturiski fakti apliecina, ka vājo ģimenes saišu un sabiedrībā izplatītās netikumības dēļ ir sabrukušas varenas lielvalstis. Jo vairāk būs tādu cilvēku, kam Jehovas liecinieki palīdzēs dzīvot pēc kristīgiem principiem, jo mazāk būs noziegumu un netikumības.

Lielu postu sabiedrībai nodara cilvēku neiecietība pret cittautiešiem. Bet apustulis Pēteris teica: ”Es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” Apustulis Pāvils rakstīja: ”Tur nav ne jūda ne grieķa, nav ne kalpa nedz svabadā, tur nav ne vīrieša nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” (Apustuļu darbi 10:34, 35; Galatiešiem 3:28.) Jehovas liecinieki piekrīt šiem vārdiem. Gan Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē, gan filiālēs, gan draudzēs mierīgi sadzīvo visu rasu un tautību cilvēki.

Āfrikā ir daudz cilšu, kuru starpā pastāvīgi notiek sadursmes. Bet, kad šo cilšu locekļi, kas ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem, apmeklē savus kongresus, viņi var atrasties kopā un vienprātībā pielūgt Dievu, un viņu starpā valda miers un saskaņa. Daudzus valdības pārstāvjus tas ļoti pārsteidz. Par patiesās kristietības vienojošo spēku bija rakstīts Ņujorkas laikraksta Amsterdam News 1958. gada 2. augusta numurā. Raksts bija veltīts starptautiskajam kongresam Ņujorkā, uz kuru bija ieradušies vairāk nekā 250 tūkstoši Jehovas liecinieku.

”Nēģeri, baltie un austrumnieki no visiem sabiedrības slāņiem un visām pasaules malām priecīgi un brīvi sarunājās savā starpā . . Jehovas liecinieki, kas bija sabraukuši no 120 zemēm, dzīvoja kopā un pielūdza Dievu vienotībā, tā parādot amerikāņiem, cik tas ir vienkārši . . Šis kongress uzskatāmi parāda, ka cilvēki spēj sadarboties un dzīvot mierā.”

Daudzi cilvēki uzskata, ka kristietības principi mūsdienās vairs nav praktiski. Bet vai ir kādi citi principi, kas ir uzlabojuši vai varētu uzlabot pasauli? Ja cilvēki dzīvo saskaņā ar kristīgiem principiem, sabiedrība noteikti daudz ko iegūst. Turklāt tieši uz kristīgo principu pamata nākotnē, kad valdīs Dieva Valstība, tiks apvienotas visas ”tautas, ciltis un tautības”. (Atklāsmes 7:9, 10.)